Cēsu Viduslaiku pils
Cēsu pilsētas pirmsākumi meklējami jau 800 gadus tālā pagātne. Tie saistīti ar Cēsu viduslaiku pili, ap kuru jau 13.gadsimtā izveidojās
|
Cēsu Jaunā pils
Cēsu pilsmuižas kungu dzīvojamā māja jeb Jaunā pils, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 18. gs. vidū, izmantojot viduslaiku pils
|
Maija parks
Maija parks veidots XIX gs., kad parku arhitektūrā modē nāca romantiskas pilsdrupas. Parks ir raksturīgs šī veida paraugs ar mākslīgu
|
|
Cēsu Izstāžu nams
Cēsu pilsmuižas stallis un ratnīca savu tagadējo veidolu vēlā klasicisma – ampīra brīvformās ieguva pēc pārbūves 19. gs. 1. pusē.
|
Sv. Jāņa baznīca
Svētā Jāņa baznīca ir otrs (līdztekus viduslaiku pilij) ievērojamākais arhitektoniskais objekts Cēsīs un viens no vecākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Latvijā.
|
Cēsu Vecpilsēta
Vēstures avotos Cēsu vārds (Wenden) pirmo reizi minēts 1206. gadā, tomēr Cēsis kā pilsēta dokumentos minēta tikai 1323. gadā. Līdz
|
Vienības laukums
Vienības laukums ir jaunākais no pilsētas laukumiem, kas sava plašuma un daudzo pienākošo ielu dēļ kļuvis par nozīmīgu pilsētas sastāvdaļu. Pirmo
|
|
Rožu laukums
Rožu laukums, bijušais Tirgus laukums, kas atrodas Sv Jāņa baznīcas priekšpusē, kopš 13.gs. vidus zināms kā dzīvas tirgošanās vieta. Laukumā
|
Vecā alus darītava
Kopš 1590. gada Cēsīs ir darīts latviešu nacionālais dzēriens alus. Šis gads tiek arī uzskatīts par "Cēsu alus" dibināšanas gadu.
|
Līvu laukums
Līvu laukums 13. gs. pirmajā pusē bija pirmais Cēsu pilsētas tirgus laukums. Šeit atradās baznīca, arī kapsēta un Rīgas
|
|
|
Cēsu Pils parks
Pils parks ir Cēsu krāšņākais parks un iecienītākā atpūtas vieta. Tā aizsākums meklējams 1812. gadā, kad Riekstu kalna un ordeņa
|
|
Aušanas darbnīca "Vēverīšas"
Tautas lietišķās mākslas priekšmeti, blūzes, jostas, lielie lakati, zeķes, cimdi, saktas, cepures, dzintara rotas, krelles, aproces, auskari, jubilejas monētas, linu
|
Cēsu keramikas darbnīca "Valdars"
SIA "Valdars" dibināta 1992. gadā. Keramikas darbnīca nodarbojas ar dārza un dekoratīvās keramikas ražošanu. Keramikas ražotne atrodas vienā no gleznainākajām Latvijas
|
Cīrulīšu dabas takas
Cēsīs izveidotās Cīrulīšu dabas takas aicina apciemot Gauju un iepazīt tās vēsturi. Izveidotie un ar izsmeļošu informāciju marķētie pastaigu
|
Svētavots
Laipni aicinām ikvienu iepazīties ar pasakaino "Svētavota" dabas parku, kam cauri plūst avota ūdens, kuram piemīt neticama spēja padarīt
|
Āraišu arheoloģiskais muzejparks
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja struktūrvienība Āraišu arheoloģiskais muzejparks atrodas Amatas novadā Gaujas nacionālā parka kultūrvēsturiskā zonā. Tas aizņem 12,67 ha
|
|
Ieriķu dzirnavas
Pie Vidzemes šosejas Ieriķos starp Siguldu un Cēsīm, daba un cilvēki ir izveidojuši brīnišķīgu nesteidzīgas atpūtas vietu, kur smelties spēkus,
|
Jaun-Ieviņas
Ja esi iecerējis doties un uz laukiem atpūsties vai svinēt svētkus ar ģimeni, draugiem, darba biedriem, tad esi laipni gaidīts
|
Vienkoču parks
Vienkoču parks atrodas Līgatnes pagastā pie Līgatnes upes un tā platība ir 9.25 ha. Vienkoču parka pamatkoncepcija ir balstīta uz
|
Amatas taka
Amatas taka aizvijas gar Amatas labo krastu no Vidzemes šosejas tilta pie Melturiem, gar Kārļiem un Zvārtes iezi līdz
|
Ērgļu klintis
Varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu.
|
Sarkanās klintis
Sarkanās klintis atrodas Gaujas labā pamatkrasta masīvā apmēram 0.5 km no vecās Raiskuma jeb Lieplejas kroga ēkas uz augšu
|
Kalējala
Gaiša, irdena smilšakmens ala Vaidavas (Strīķupes) labajā krastā Strīķu - Lenču ceļa malā pie lielceļa tilta. Seni nostāsti stāsta,
|
Kvēpenes pilskalns
Kvēpenes pilskalns atrodas Gaujas labajā krastā, 6 km lejpus Cēsīm un 5 km uz dienvidiem no Raiskuma ezera. Blakus
|
Ķūķu klintis
Ķūķu klintis ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā - 43m. Augšējo daļu - virs smilšakmeņiem - veido māla slāņi,
|
Lielā Ellīte
Šo objektu grūti salīdzināt ar citiem Latvijas atsegumiem, jo tam ir neparasta forma. Lielo Ellīti (Liepas Ellīte, Velna ceplis)
|
Mazā Ellīte
Gaišā smilšakmens ala atrodas gravā pie Liepas kapsētas un Ellīšu mājām. Tā veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa. Tās
|
Raunas staburags
Iezis ir unikāls pēcledus laikmeta dabas objekts - avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums un ir raksturīgākais šūnakmens veidojums Latvijā
|
Vējiņu pazemes ezeri
Straupes pagastā, Braslas labajā krastā atrodas pazemes ezeri. Tie ir vienīgā tāda tipa smilšakmens ala Baltijā, tādēļ kļuvusi par
|
Zvārtes iezis
Tas ir viens no vispopulārākajiem un ainaviskākajiem sārtajiem devona smilšakmens atsegumiem, kas atrodas Amatas upes krastā, mežu un pļavu
|
Āraišu vējdzirnavas
Vējdzirnavas celtas kā Drabešu muižas dzirnavas apmēram 19.gs. vidū. Dzirnavu rekonstrukcijas laikā ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu ANNO 1852. Būve
|
|
Raunas baznīca
1210. gada 20. oktobrī Romas pāvests Innocencijs III apstiprināja Rīgas bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa vienošanos par Livonijas zemju
|
Lodes (Apšu) luterāņu baznīca
Baznīca celta 1780.gadā un tā pēc celtniecības paņēmieniem ļoti atgādina Vidzemes latviešu zemnieku mājas. Lodes muiža, kuras teritorijā atrodas
|
|
Ungurmuiža
XVII gs. koka barokālās celtniecības paraugs. Vienīgā kungu māja Latvijā, kas saglabājusies no šī laika. Līdz 18. gs. sākumā
|
Raunas pilsdrupas
Pēc pirmā Rīgas arhibīskapa rīkojuma Raunas pils būvdarbi sākās 1262. gadā. Tā bijusi viena no galvenajām arhibīskapa rezidencēm. XVI
|
Līgatnes papīrfabrika
1814. gada 13. novembrī Konrāds Justs Štrohs un Kārlis Kibers noslēdz līgumu par Paltmales muižas dzirnavu un apkārtējo zemju
|
Līgatnes dabas takas
Gaujas krastā, mežainām gravām bagātā apvidū, vairāk nekā kā 5 km garumā ierīkotas takas, kur var novērot Latvijas faunai
|
Līgatnes pārceltuve
Līgatnes pārceltuve ir valsts tehnikas vēstures piemineklis, šajā vietā tā ierīkota pēc 2. pasaules kara, kad tika izpostīts tilts
|
Padomju slepenais bunkurs
Padomju laika īpaši slepenais objekts ar segvārdu Pansionāts. Rehabilitācijas centra „Līgatne” teritorijā 9m zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs 2000m2
|
Veselavas muiža
Muižas komplekss saglabājies gandrīz visā pilnībā. Divstāvu mūra kungu māja celta XIX gs. 40.gados. Tā atgādina U burtu un atrodas
|
Skangaļu muiža
1721. gadā Krievijas imperatore Katrīna II uzdāvināja Skangaļu muižu kādai baltvācu ģimenei. Kopš 1890. muižu kā vasaras mītni izmantoja Rīgas
|
Melānijas Vanagas memoriālais muzejs
Rakstnieces un kultūrvēsturnieces Melānijas Vanagas muzejs iekārtots vienā no Amatas pamatskolas telpām. Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar skolas vēsturi, M. Vanagas
|